Kas jāzina pirms remonta darbu uzsākšanas dzīvoklī

Versija drukāšanai

Prasības paskaidrojuma rakstu un apliecinājuma karšu izstrādei noteiktas Būvniecības likumā, Ministru kabineta noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi), Ministru kabineta noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) un citos normatīvajos aktos.

  1. Remonta darbu veikšana dzīvoklī būvvaldē nav jāsaskaņo, ja tiek veikts kosmētiskais remonts, nemainot telpu lietošanas veidu, nemainot telpu plānojumu, neskarot nesošās un nenesošās konstrukcijas, neizmainot logu un durvju ailas, nemainot skaņas izolāciju vai pārsegumus starp stāviem.

  2. Būvvaldē iesniedzama Apliecinājuma karte gadījumos, kad tiek veikta vienkāršota atjaunošana (neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi un koplietošanas inženierkomunikācijas).

    Piemēram, ja remonta gaitā ir paredzēta pārplānošana, nojaucot vai izbūvējot kādu nenesošu starpsienu, teiksim apvienojot tualeti ar vannas istabu vai viesistabu ar virtuvi.

  3. Būvvaldē iesniedzams Paskaidrojuma raksts, ja tiek mainīta dzīvokļa vai telpu lietošanas veids, neveicot pārbūvi.

  4. Būvprojekts un būvatļauja nepieciešama, ja pārbūves (kapitālā remonta) laikā tiek skartas nesošās konstrukcijas vai elementi, kurus, lai atjaunotu būvi, paredzēts nomainīt vai pastiprināt, jeb tie atrodas koplietošanas telpās.

    Piemēram, ja būvniecības laikā paredzēta durvju ailas izbūve nesošajā sienā vai koplietošanas inženierkomunikāciju pārbūve, vai citi mērķtiecīgi funkcionāli un tehniski uzlabojumi (piemēram, lodžijas pievienošana dzīvoklim), tad nepieciešamas būvvaldē iesniegt:
  • būvprojektu minimālā sastāvā, lai saņemtu būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem;
  • iesniegt būvprojektu, lai saņemtu būvatļaujā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;
  • iesniegt nepieciešamo būvatļaujā minēto dokumentāciju, lai saņemtu būvatļaujā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;
  • pēc būvdarbu pabeigšanas nodot objektu ekspluatācijā.

Būvvalde paskaidro, ka katrs gadījums ir jāvērtē individuāli. Jāvērtē kurā gadījumā, piemēram, virtuves un viesistabas apvienošana ir iespējama vienkāršotā kārtībā, kurā izstrādājot būvprojektu, jo tiek skartas nesošās sienas (lai noteiktu, kuras ir nesošās sienas, nepieciešams iepazīties ar aktuālo inventarizācijas lietu vai pieaicināt sertificētu būvinženieri). Vai paredzēts pārvietot santehnikas mezglus, ja paredzēts, tad kur, kurā gadījumā nepieciešams saskaņojums ar pārējiem ēkas iedzīvotājiem, ar cik %, kādi darbi paredzēti – varbūt to veikšanu iespējams saskaņo ar vairākām vienkāršotās procedūras atļaujām un būvprojekts nav nepieciešams, kuras grupas ēka tā ir u.tml..

Būvvalde uzsver, ka šobrīd spēkā esošais būvniecības procesa regulējums  paredz, ka ieceres ierosinātājs (iedzīvotājs) pats šādu dokumentāciju bez attiecīgas sertifikācijas nav tiesīgs izstrādāt, un bez sertificēta speciālista parakstiem Būvvaldē iesniegt. Līdz ar to ieceres ierosinātājam primāri ir jāvēršas pie neatkarīga sertificēta projektētāja, kurš, izvērtējot paredzētās darbības un konkrēto situāciju dabā, paskaidros kāda dokumentācija ir nepieciešama un šo dokumentāciju izstrādās.

 

Ēku būvnoteikumi paredz (http://likumi.lv/doc.php?id=269164&cs=f521ff1e ):

“6. Atkarībā no plānotās būvniecības ieceres, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās ēku grupas un būvniecības veida ir šādi būvniecības ieceres iesnieguma veidi:

6.1. paskaidrojuma raksts, kuru aizpilda šo noteikumu 22., 23., 24. punktā un 35.2. un 36.2. apakšpunktā minētajos gadījumos;

6.2.paskaidrojuma raksts ēkas nojaukšanai, kuru aizpilda šo noteikumu 27. un 32. punktā minētajos gadījumos;

6.3.paskaidrojuma raksts ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves, kuru aizpilda šo noteikumu 34. punktā minētajos gadījumos;

6.4.būvniecības iesniegums, kuru aizpilda šo noteikumu 25., 26., 28., 29., 30., 31. un 33. punktā minētajos gadījumos;

6.5.apliecinājuma karte, kuru aizpilda šo noteikumu 35.1. apakšpunktā, 37. un 38. punktā minētajos gadījumos;

6.6.ēkas fasādes apliecinājuma karte, kuru aizpilda šo noteikumu 36.1. apakšpunktā, 37. un 38. punktā minētajos gadījumos.”

34. Ierosinot pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves, būvvaldē iesniedz:

34.1. paskaidrojuma rakstu ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves;
34.2. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri;
34.3. grafisko dokumentu, kurā parādīta ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa;
34.4. saskaņojumu ar ēkas vai telpu grupas īpašnieku;
34.5. citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti.

35. Ierosinot pirmās grupas publiskas ēkas vai tās daļas (pilsētās un ciemos), otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršotu atjaunošanu (plānotie būvdarbi neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi un koplietošanas inženierkomunikācijas), būvvaldē iesniedz:

35.1. aizpildītu apliecinājuma kartes I daļu, ja paredzēta otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota atjaunošana;
35.2. aizpildītu paskaidrojuma raksta I daļu, ja paredzēta pirmās grupas publiskas ēkas vai tās daļas (pilsētās un ciemos) vienkāršota atjaunošana;
35.3. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri;
35.4. grafisko dokumentu, kurā parādītas ēkas vai tās daļas plānā veicamās izmaiņas un/vai plānotie ēkas vai telpu grupas lietošanas veidi;
35.5. saskaņojumu ar ēkas vai tās daļas īpašnieku;
35.6. citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti.

37. Ja vienkāršota atjaunošana paredzēta ēkā, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, būvvaldē papildus šo noteikumu 35. vai 36. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz:

37.1. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju;

37.2. telpu kultūrvēsturiskās inventarizācijas aktu.

38. Ja vienkāršota atjaunošana paredzēta valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā esošajā ēkā (izņemot arheoloģijas pieminekļus), būvvaldē papildus šo noteikumu 35. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļu aizsardzības zonā esošu ēku būvdarbiem, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir noteikusi vēsturisko ēku fasāžu apdares atjaunošanas, logu nomaiņas, fasāžu un jumta siltināšanas, kā arī jumta ieseguma nomaiņas metodikas principus.”

39. Ēkas fasādes apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts nav nepieciešams, ja ēkai, tai skaitā ēkai, kas atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā (izņemot arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļus), plānota tikai logu nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam (loga dalījums un proporcijas, rāmja un no ārtelpas redzamo loga elementu krāsojums un reljefs).

 

40. Ēkas fasādes apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts nav nepieciešams, ja ēkās, kuras atrodas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzības zonās, plānota tikai logu nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas stilam, arhitektūras risinājumam un koptēlam (loga izvietojuma dziļums fasādes plaknē, logailu arhitektoniskā apdare, loga forma, loga kompozicionālais dalījums un proporcijas, oriģinālam atbilstošs materiāls, loga konstruktīvo elementu no ārtelpas redzamās daļas dimensijas un profilējums, loga dekoratīvās detaļas, no ārtelpas redzamie loga aprīkojuma elementi un krāsojums).

46. Saņemot būvniecības ieceres iesniegumu un šajos noteikumos norādītos dokumentus, būvvalde Būvniecības likuma 12.panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta trešajai daļai.

Būvniecības likums nosaka (http://likumi.lv/doc.php?id=258572 ):

(4) Atkarībā no būvniecības ieceres būvvalde pieņem lēmumu šādos termiņos:

1) viena mēneša laikā — par šā likuma 14.panta trešās daļas 1.punktā minēto jautājumu; (būvprojekts un būvatļauja)
2) 14 dienu laikā — par šā likuma 14.panta trešās daļas 2.punktā minēto jautājumu; (apliecinājuma karte)
3) septiņu dienu laikā — par šā likuma 14.panta trešās daļas 3.punktā minēto jautājumu. (paskaidrojuma raksts)

 

 

48. Būvvalde, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 2. un 3. punktu, par to veic atzīmi paskaidrojuma rakstā, paskaidrojuma rakstā ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves, vai apliecinājuma kartē.

49. Pēc būvvaldes atzīmes veikšanas paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē būvniecības ierosinātājs iesniedz informāciju par būvdarbu veicēju. Informāciju par būvdarbu veicēju var sniegt vienlaikus ar būvniecības ieceres iesniegšanu būvvaldē lēmuma pieņemšanai. Būvniecības ieceres realizācijas termiņš ir divi gadi, kas skaitāms no lēmuma pieņemšanas par būvniecības ieceres akceptu.

51. Būvvalde, izvērtējot paskaidrojuma rakstu par ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves, pieņem lēmumu par akceptu ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves un par to veic atzīmi paskaidrojuma rakstā par ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves.

52. Ja ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa bez pārbūves var ietekmēt kādu no ēkas būtiskajām prasībām atbilstoši Būvniecības likuma 9. panta otrajai daļai vai neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos vai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecīgajam lietošanas veidam, būvvalde atsaka akceptēt ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves.

53. Pēc būvvaldes atzīmes veikšanas paskaidrojuma rakstā par akceptu ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt ekspluatēt ēku vai telpu grupu atbilstoši akceptētajam lietošanas veidam, izņemot gadījumu, ja plānotajai saimnieciskajai darbībai citas jomas normatīvajos aktos ir izvirzītas specifiskas prasības šīs darbības veikšanai.

192. Pēc vienkāršotās atjaunošanas būvdarbu pabeigšanas pasūtītājs informē būvvaldi par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot aizpildītu paskaidrojuma raksta II daļu vai apliecinājuma kartes II daļu.

193. Būvvalde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 192. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic publiskas ēkas vai tās daļas, bet var veikt dzīvojamās ēkas vai tās daļas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas vai tās daļas apsekošanu un pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī izdara par to atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē.

Būvdarbi ir nodoti ekspluatācijā tikai pēc Būvvaldes atzīmes saņemšanas par būvdarbu pabeigšanu paskaidrojuma raksta II daļā vai apliecinājuma kartes II daļā.

Būvju iedalījumu grupās  nosaka Vispārīgie būvnoteikumi: http://likumi.lv/doc.php?id=269069

1. Ēku iedalījums grupās

Iedalījuma kritērijs I grupa1 II grupa III grupa1
1. Stāvu skaits Ēkas, kuras neietilpst
1. vai 3. grupā
1) Ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi
2) Ēka, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs
2. Cilvēku skaits Publiska ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem
3. Platība, apbūves laukums 1) Mazēka (vienstāva ēka, t. sk. nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2)
2) Ārpus pilsētu un ciemu teritorijām vienstāva lauku saimniecību nedzīvojamā ēka, kura nav paredzēta dzīvnieku turēšanai, un palīgēka (piemēram, saimniecības ēka, noliktava, šķūnis, pagrabs, nojume, garāža) ar apbūves laukumu līdz 60 m2
3) Atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā konteinertipa ēka vai būvizstrādājums, izņemot ēku, kurā tiek izvietota bīstamā iekārta
1) Rūpnieciskās ražošanas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 m2
2) Noliktavas ēka, kurā paredzēta ugunsslodze virs 600 MJ/m2 vai kuras kopējā platība ir lielāka par 2000 m2

Veidlapas dokumentācijas iesniegšanai Rīgas pilsētas būvvaldē pieejamas Būvvaldes mājaslapā, sadaļā Veidlapas: http://www.rpbv.lv/veidlapas